Vai tu stāsti par daudz, par biežu, varbūt pārāk personīgas lietas un pēc sarunām jūties nepatīkami atkailinājies?
Tiek veidotais saturs ir kvalificētu, izglītotu speciālistu un pieredzējušas komandas plānots, veidots, pārskatīts. Tiek ir droša vieta, kur saņemt psiholoģisko atbalstu un pierādījumos balstītu informāciju kritiski domājošiem cilvēkiem
All in Attiecības
Vai tu stāsti par daudz, par biežu, varbūt pārāk personīgas lietas un pēc sarunām jūties nepatīkami atkailinājies?
Pasmaidi, viss būs labi, nav jau tik traki, ko tik nopietns, tu mani apbēdini, domā labas domas, tev nepiestāv skumt. Iespējams, to sakām ar labiem nodomiem, taču efekts bieži vien ir pretējais.
Tuvās attiecībās varam sākt izmantot kādu tuvinieku kā ‘emocionālo miskasti’. Lai no tā izvairītos, jāmācās dalīties, ievērojot citu robežas.
Iespējams, ka arī tu ilgojies pēc pasaules, kurā vairs nebūtu konfliktu un visi mierīgi sadzīvotu viens otram blakus. Tā nav slikta doma, taču lieta sekojoša - konfliktiem ir reputācijas problēma.
Labs konflikts ir tāds, kur cilvēki jūtas sadzirdēti un saprasti. Kā to panākt?
Ilgtermiņa attiecībās ar partneri vai draugiem ir būtiski iemācīties komunicēt tā, lai otru nesāpinātu. Ja mans godīgums ir vainojošs, noveļ atbildību, otru nievā, rada tikai nepārliecinātības sajūtu, tad varam sev pajautāt - kāpēc es to saku?
Šīs domas pamatā mēdz būt izjūta, ka es neesmu gana labs/laba, lai kāds, iepazinis manas neērtās, nepatīkamās daļas, mani tomēr pieņemtu.
Bieži izplatīta nedrošas piesaistes pazīme ir tas, ka man pieaugušā vecumā ir grūti runāt par savām jūtām un vajadzībām.
Piedošana var būt process. Lai gan rētas dzīst un kļūst mazāk sāpīgas, tās nezūd ar formālu “es piedodu” vien.