1. Ja ir sajūta, ka otram reāli draud briesmas, ir jāsauc ātrā palīdzība. Uz reālām briesmām var norādīt konkrēts plāns par to, kā pašnāvību veikt, atvadu rituāli, arī mūsu iekšējā sajūta.

2. Droši jautā par to, cik niansēts ir otra cilvēka nodoms! Tas var būt biedējoši, bet runāšana par pašnāvību to neveicina.

3. Vienojies ar otru par drīzu profesionālas palīdzības saņemšanu. Piemēram: "Tu man esi svarīgs. Es uzrakstīšu tavam psihologam, rīt tev pirms tam atgādināšu, ka jāierodas/aizvedīšu." u.tml.

4. Esi fiziski blakus netālu. Dzer tēju, dungo, skaties filmu, ēd cepumus, vienkārši esi tepat, ja vari. Klātbūtne palīdz.

Runāt par pašnāvību, rakstīt par to sociālajos medijos, bet atteikties no palīdzības, neko nedarīt savas veselības labā ir emocionālā vardarbība pret apkārtējiem.

Ja ir tik slikti, jāsaņem palīdzība.

Ja nav tik slikti, tad ar to nedrīkst draudēt un manipulēt. Tā mēs darām citiem pāri.