Depresija ir ļoti dažāda.

Tipiski mēs depresīvu cilvēku iztēlojamies nomāktu un apātisku, bet depresijas miglai dažkārt var pievienoties arī mazāk zināmas izpausmes. Piemēram, psihotiski simptomi. Tad cilvēkam ir traucēta saikne ar realitāti un sagrozīta pasaules uztvere.

Tādi signāli jāuztver nopietni.

Zināšanas mūs pasargā - varam labāk palīdzēt sev un citiem. Taču mentālās veselības stigma nozīmē, ka kopumā esam ļoti nezinoši un rezultātā neprotam atpazīt, kad situācija ir jau ļoti nopietna.

Depresijai ar psihotiskiem simptomiem var būt raksturīgas:

• Murgu idejas. Piemēram, intensīvas pārliecības, ka ar mani vai tuvajiem kaut kas nav kārtībā, mani izseko, kontrolē, esmu briesmās, esmu slikts un bīstams.

• Halucinācijas. Piemēram, cilvēks piedzīvo dzirdes halucinācijas ar noniecinošu, ļaunu, vainojošu saturu, redz lietas, kuru nav, saož smakas.

Parasti tas ir akūts stāvoklis, kam nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība. Tomēr epizode ar psihotiskiem simptomiem var noritēt arī lēni un grūti pamanāmi. Arī tad vajadzīga palīdzība, bet stāvokļa smagumu apkārtējiem var būt sarežģīti identificēt.

Ko var darīt apkārtējie?

Izdzirdot īpatnējas lietas, ko otrs saka, uztversim to kā nopietnu signālu nevis izliksimies, ka nedzirdam, mēģināsim par to nedomāt, pasmiesimies, jo laikam tas ir joks. Cilvēks krīzē nespēj adekvāti novērtēt, ka viņam nepieciešama palīdzība, tāpēc pats sev ātros neizsauks.

Ko darīt pašiem?

Jau šodien radīt sev atbalsta sistēmu. Grūtībās aiziet pie speciālista būs neskaitāmas reizes sarežģītāk nekā to izdarīt, kad jūtamies "diezgan normāli". Ja būsim atraduši sev uzticamu speciālistu, varēsim arī krīzē zināt, ka kāds pamanīs mūsu simptomus, stāvoklim pasliktinoties.

Ar vienu ārstu, kuru apmeklējam dažas reizes gadā, nepietiek, lai cik labs tas ārsts būtu. Svarīgi ir regulāri apmeklēt psihoterapiju, psihologa konsultācijas vai citu atbalsta personu.

Veselības problēmas cilvēkus nešķiro, tas var skart katru. Prasi palīdzību!